Kārlis Pūķis

Kārlis Pūķis, īstajā vārdā Kārlis Pūķovičš Birzītis, ir dzimis 1988. gadā Smiltenē. Viņa tēvs, Pūķis Birzītis, bija psiholoģiskais patologs, viņā māte, Māre Mārīte Birzīte, bija un joprojām ir kultūras darbiniece dažādās jomās.

1. att.

Bērnību viņš galvenokārt pavadīja kaujoties ar savu vecāko māsu, kura vairākas reizes ir centusies viņu noslīcināt, kopā ar viņa labāko draugu, Artūru (sk. 1. att.). Tomērt, kad viņš paaugas, piena un citu prikolu ietekmē, viņs savai māsu piekāva tik stipri ka viņai bija slimnīcā jāpavada 2 nedēļas.

2. att.

Vēloties lai Kārlis sit lietas kas nav viņa māsa, Kārļa māte nopērk viņam bungas, jeb perkusijsitamoinstrumentuzparikti. No tā brīža Pūķis kļūst par mūziķi. Viņš turpinat dauzīt sava bungas līdz viņš tiek izbeidzināts no skolas (sk. 2. att.).

3. att.

Pēc Smiltēnes mazo puijku skolas pabeigšanas, Kārlis dodas uz Cēšīm, kur viņš pavada ļoti ilgu laiku Cēšu Kuņģu Mūzikas Izglītības skolā (sk. 3. att.), strādājot pie attīstīšanāsi savā jomā, tas ir, ananēsātājjomā pseidoperkusijsitamoinstrumentspēlē. Tomērt, viņam viss čiki puki gluži neizdodas, un viņu, narkomāneklisku un deģeneratīvu pazīmju izspiedveidā atvadina no skolas, ko Kārlis Pūķis nepārdzīvino, jo viņš zin, ka formālā izglītība sūkā lielas olas.

4. att.

Kārlis Pūķis izmantojot sakarus ar saviem draugiem, kurus viņš ir nodibinājis caur internetiem, izmanto iespējamību mācīties tā sauktajā Tālajā Mācībā™ un sākt dzīvot pie sava tā laika olu dējamajā partnera (sk. att. nr. 4). Satiek arī draugus no internetiem, bet reālajā dzīvē. Pirmo reizi viņam ir īsti draugi.

5. att.

Šajā laikā Pūķis ieraksta un «izdod», jeb ievieto internetos, savus pirmos pašpiepildītos izpildīti izveidotos ierakstus. Izmantojoties ar autisko sitāru, laptopsi, vēlāk arī pirkstainos taustiņinstrumentus un basģitāres. Notiek pirmās uzstāšanās ārpus savas istabas, kur viņš bieži uzstājās savu mīksto rotaļlietu priekšā.

6. att.

Turpinotmākoties Kārlis Pūķis atvadās no daļas savu draudzību un turpina doties muzikāliautiskajos izstādījumos. 2017. gadā iesaistās muzikālo barankētāju apvienībā «Deep Purple», kopā ar Elzu un Mārtiņiem no Siguldas. Tomēr viņi ātri nomaina nosaukumu uz «Purple Negative», jo tie uzzinājuši ka Mišiņganas Štatā Ziemeļkanādā jau eksistē grupa ar viņu iepriekšējo nosaukumu.

7. att.

Grupa uzstājas labi pazīstamos klubos, tādos kā «Brīvības ielas Depo» un «Evelīna». Apvienība ātri gūst panākumus, galvenokārt pateicoties viņu inovatīvajam muzicēšanas stilam, ko daži apraksta kā psihoanalītisku pop-roku, izmērcētu easy-listening metāla un čili marinādē.

Šādi tiek sarakstīti un izspiesti 2 EP un viens dubultapjoma Long Playing ieraksts. Tomēr grupas pastāvēšana apgrūtina Pūķa pārmērīgā rektāla marijānekļu lietošana, kas lēnām pavedina pie viņa destabilizācijas, kas 2020. gada beigās noved pie absolūta un totāla kara, kurā pārspēku gūst gaiši-zilā varavīkšņainā Kārļa Pūķa revolucionārā armija, kas pēc pilnīgas Kārļa Pūķa iekarošanas nodibina Kārļa Pūķa Demokrātisko Tautas Republiku, ieturētu vislabākajās sociālistisko zemju tradīcijās. Tanī pašā laikā Kārlis Pūķis tiek ietīts izolācijas plēvē un nosūtīts dzīvošanai uz Smilteni pie mammas. Tomērt viņš paspēj iegūt iespējamību izbēgt, izgriežoties no plēves ar saviem neapgriezinātajiem nadziņiem un tapēc pārbēg uz Rīgu, kur 2024. gadā pasniedz koncertus tunelī pie Centrālstacijas, bet neilgi pēc tam tiek sagūstīts un nogādāts atpakaļ pie mammas, kur viņš nodzīvo lielāko atlikušo daļu savas dzīves, tas ir, līdz 2057. gadam, kad viņa mamma aiziet nebūtībā. Kārlis Pūķis no viņas mirušā ķermeņa un petrolejas kannas izgatavo dirižabli, ar kuru viņš veic pirmo vispasaules tautu sadraudzības lidojumu uz zemes mākslīgo pavadoni «Mēness-2», kurā viņš nodarbojas ar astrobotāniku un citiem prikoliem. Tur viņš arī atrodas līdz savas dzīves beigām, 2062. gadā mirst no akūtas rektālas marihujānekļu saindēšanās.